čaukstēt
čaukstēt 3. pers. čaukst, pag. čaukstēja intransitīvs, darbības vārds
čaukstiens vīriešu dzimte, lietvārds
čaukstoņa sieviešu dzimte, lietvārds
1.Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, plānu, sausu, kas tiek locīts, burzīts u. tml.).
PiemēriAttinot saini, čaukst papīrs.
1.1.Izdaloties gaisam, gāzes burbuļiem, radīt vieglu, klusu troksni (par putām, mīklu).
PiemēriKausā alus putas čaukstēja vien.