zobens
zobens [zuõbȩ̀ns] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Aukstais tuvcīņas ierocis – ciršanai un duršanai paredzēts priekšmets ar samērā garu, taisnu vai izliektu abpusēji vai vienpusēji griezīgu asmeni un rokturi satveršanai, turēšanai.
PiemēriLīks zobens.
- Līks zobens.
- Apjozt zobenu.
- Izvilkt zobenu.
- Iebāzt zobenu makstī.
- Vicināt zobenu.
Stabili vārdu savienojumiAss kā zobens.
- Ass kā zobens — ļoti ass.
1.1.Tas, kas pēc formas atgādina zobenu.
PiemēriĪrisu zobeni.
- Īrisu zobeni.
- Zobenzivs augšžokļa pagarinājums jeb zobens ir 70 centimetrus garš.
2.Paukošanas ierocis ar trapecveida tērauda asmeni un rokturi, kam ir pirkstu aizsargs.
PiemēriPaukošana ar zobenu.
- Paukošana ar zobenu.
Stabili vārdu savienojumiAr uguni un zobenu. Damokla zobens. Krustot zobenus.
- Ar uguni un zobenu idioma — ar bruņotu spēku, ļoti nežēlīgi.
- Damokla zobens idioma — nemitīgs apdraudējums (kam, kādam).
- Krustot zobenus idioma — 1. Cīnīties, karot.2. Izteikt pretējus, krasi atšķirīgus uzskatus (diskutējot, strīdoties).