Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
paklanīt
paklanīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
Paliekt (galvu) uz priekšu un uz leju (piem., paužot piekrišanu, arī sveicinot, pateicoties).
PiemēriViegli paklanīt galvu.