paklausīgs
paklausīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
paklausīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
paklausīgi apstākļa vārds
paklausība lietvārds; sieviešu dzimte
paklausīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas pakļaujas citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem.
PiemēriPaklausīgs dēls.
- Paklausīgs dēls.
- Paklausīgs skolēns.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPaklausīgi darīt, ko liek.
- Paklausīgi darīt, ko liek.
- Paklausīgi piekrist.
1.2.Tāds, kas viegli pakļaujas cilvēka gribai, izturas cilvēkam vēlamā veidā; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPaklausīgs suns.
- Paklausīgs suns.
- Zirgs paklausīgi rikšo.
- Govis iet paklausīgi.
1.3.pārnestā nozīmē Tāds, ko var veiksmīgi lietot, izmantot; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriVadītājam paklausīga mašīna.
- Vadītājam paklausīga mašīna.
- Motorlaiva paklausīgi reaģē uz katru stūres kustību.