paklausīgs
paklausīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
paklausīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
paklausīgi apstākļa vārds
paklausība sieviešu dzimte, lietvārds
paklausīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas pakļaujas citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem.
PiemēriPaklausīgs dēls.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPaklausīgi darīt, ko liek.
1.2.Tāds, kas viegli pakļaujas cilvēka gribai, izturas cilvēkam vēlamā veidā; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPaklausīgs suns.
1.3.pārnestā nozīmē Tāds, ko var veiksmīgi lietot, izmantot; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriVadītājam paklausīga mašīna.