paklausīt
paklausīt -u, -i, -a, pag. -īju intransitīvs, darbības vārds
1.Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījuma; izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma).
PiemēriPaklausīt tēvam.
1.1.Izturēties pēc (cilvēka gribas, pavēles).
PiemēriSuns paklausa un iet mājās.
1.2.Būt veiksmīgi lietojamam, izmantojamam.
PiemēriArkls labam arājam paklausa.