ķelle
ķelle dsk. ģen. ķeļļu lietvārds; sieviešu dzimte
Mūrnieka, apmetēja darbarīks – neliela lāpstiņa ar izliektu kātu un rokturi.
PiemēriNolīdzināt javu ar ķelli.
- Nolīdzināt javu ar ķelli.
Stabili vārdu savienojumiNolikt ķelli.
- Nolikt ķelli sarunvaloda, neliterārs — nomirt.
Cilme:No vācu Kelle.