Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
klanīt
klanīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
Vairākkārt kustināt, liekt uz leju un atpakaļ.
PiemēriPiekrītoši klanīt galvu.