klanīties
klanīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos atgriezenisks, darbības vārds
1.Vairākkārt liekties uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu.
PiemēriGalva klanās.
1.1.Locīties, šūpoties (parasti vējā) – par augiem, to daļām.
PiemēriKoki klanās vējā.
2.Liekt galvu un ķermeņa augšdaļu zemāk (piem., sveicinot, godinot).
PiemēriKlanīties sveicinot.
2.1.pārnestā nozīmē Iztapt, izdabāt.
PiemēriViņš nevienam nemēdz klanīties.