klanīties
klanīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Vairākkārt liekties uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu.
PiemēriGalva klanās.
- Galva klanās.
1.1.Locīties, šūpoties (parasti vējā) – par augiem, to daļām.
PiemēriKoki klanās vējā.
- Koki klanās vējā.
2.Liekt galvu un ķermeņa augšdaļu zemāk (piem., sveicinot, godinot).
PiemēriKlanīties sveicinot.
- Klanīties sveicinot.
- Klanīties līdz zemei.
2.1.pārnestā nozīmē Iztapt, izdabāt.
PiemēriViņš nevienam nemēdz klanīties.
- Viņš nevienam nemēdz klanīties.
- Ja gribi tikt pie labas vietas, Tad klanies, lokies, rokas laizi!