klapēt sarunvaloda
klapēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Sist; dauzīt.
PiemēriKlapēt karbonādi.
- transitīvs Klapēt karbonādi.
- Klapēt pa muguru.
- transitīvs Bērnībā viņu bieži klapēja.
1.1.Sist plaukstas, applaudēt.
PiemēriSirsnīgi klapēt pēc izrādes.
- Sirsnīgi klapēt pēc izrādes.
1.3.formā: trešā persona Sist (par sirdi); pukstēt.
PiemēriSirds vairs neklapē kā vajag.
- Sirds vairs neklapē kā vajag.
2.formā: trešā persona Sakrist, saskanēt.
PiemēriRēķini klapē.
- Rēķini klapē.
- Kaut kas mums abiem neklapēja.
Stabili vārdu savienojumiKlapēt ciet.
- Klapēt ciet idioma — slēgt, likvidēt.
Cilme:No vācu klappen ‘sist’.