Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
klapēt sarunvaloda
klapēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju intransitīvs, darbības vārds
1.Sist; dauzīt.
PiemēriKlapēt karbonādi.
1.1.Sist plaukstas, applaudēt.
PiemēriSirsnīgi klapēt pēc izrādes.
1.2.Klauvēt.
PiemēriKlapēt pie loga.
1.3.formā: trešā persona Sist (par sirdi); pukstēt.
PiemēriSirds vairs neklapē kā vajag.
2.formā: trešā persona Sakrist, saskanēt.
PiemēriRēķini klapē.
Stabili vārdu savienojumiKlapēt ciet.
Cilme:No vācu klappen ‘sist’.