potēt
potēt [puõtêt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; vakcinēt.
PiemēriPotēt bērnu pret tuberkulozi.
- Potēt bērnu pret tuberkulozi.
- Potēt iedzīvotājus pret difteriju.
- Suns tika potēts pret trakumsērgu.
2.Pārstādīt un pieaudzēt (augam) cita, radniecīga auga veģetatīvos orgānus (dzinumu, pumpurus), lai mainītu (šī auga) īpašības.
PiemēriPotēt rozes.
- Potēt rozes.
- Potēt ābeles.
- Potētie ceriņi.
- intransitīvs Potēt ar potzaru.
Stabili vārdu savienojumiPotējamais materiāls.
- Potējamais materiāls — potēšanai paredzētais materiāls (potcelms, potzars, potpumpurs); potmateriāls.
3.Panākt, ka kāds iegūst (piem., pārliecību, tikumus), panākt, ka kādam izraisās (jūtas).
PiemēriPotēt bērnos pašcieņu un darba tikumu.
- Potēt bērnos pašcieņu un darba tikumu.
- Potēt naidu un neuzticību cilvēku starpā.
- Potēt kādam savas idejas.