potence
potence dsk. ģen. -ču sieviešu dzimte, lietvārds
1.Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams kādai darbībai, norisei un noteiktos apstākļos var izpausties, īstenoties.
PiemēriGarīgā, intelektuālā potence.
2.formā: vienskaitlis Dzimumspēja (vīrietim).
PiemēriPotences traucējumi.
Cilme:No latīņu potentia ‘vara, spēks; spēja’.