Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
potēt
potēt [puõtêt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; vakcinēt.
PiemēriPotēt bērnu pret tuberkulozi.
2.Pārstādīt un pieaudzēt (augam) cita, radniecīga auga veģetatīvos orgānus (dzinumu, pumpurus), lai mainītu (šī auga) īpašības.
PiemēriPotēt rozes.
Stabili vārdu savienojumiPotējamais materiāls.
3.Panākt, ka kāds iegūst (piem., pārliecību, tikumus), panākt, ka kādam izraisās (jūtas).
PiemēriPotēt bērnos pašcieņu un darba tikumu.