uzsaukt
uzsaukt -saucu, -sauc, -sauc, pag. -saucu darbības vārds; transitīvs
1.Īsi, parasti saucot (kādam), pateikt (ko).
PiemēriUzsaukt bērnam, lai tā nedara.
- Uzsaukt bērnam, lai tā nedara.
- Uzsaukt, lai nāk šurp.
- "Drīz atgriezīšos!" viņš man uzsauca.
2.Saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
PiemēriUzsaukt darbinieku augšā pie administrācijas.
- Uzsaukt darbinieku augšā pie administrācijas.
- Uzsaukt uz skatuves skaņdarba autoru.
2.1.Panākt, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriUzsaukt liftu uz devīto stāvu.
- Uzsaukt liftu uz devīto stāvu.
3.Sacīt (tostu, laimes vēlējumu), parasti, uzaicinot klātesošos iedzert (par godu kādam, kam).
PiemēriUzsaukt tostu par godu jubilāram.
- Uzsaukt tostu par godu jubilāram.
- Uzsaukt laimes jaunlaulātajiem.
3.1.Pasūtīt, apmaksāt (kādam ko, piemēram, dzērienu, maksas pasākumu) par saviem līdzekļiem.
PiemēriUzsaukt visiem glāzi vīna.
- Uzsaukt visiem glāzi vīna.
- Uzsaukt pusdienas.
- Uzsaukt ekskursiju.
4.joma: reliģija Paziņot (baznīcā no kanceles) par (kā) saderināšanos.
PiemēriMācītājs svētdienā uzsauca jauno pāri.
- Mācītājs svētdienā uzsauca jauno pāri.
- Viņi jau trīs reizes uzsaukti.