dzīt1
dzīt dzenu [dzȩnu], dzen, dzen [dzȩ̀n], pag. dzinu darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, ka (piem., dzīvnieks) dodas noteiktā virzienā.
PiemēriDzīt lopus kūtī.
- Dzīt lopus kūtī.
- Dzīt putnus no dārza.
- Dzīt govis ganos.
- Dzīt arestētos pa ielas vidu.
Stabili vārdu savienojumiSaimnieks savu suni tādā laikā nedzen ārā.
- Saimnieks savu suni tādā laikā nedzen ārā idioma — saka, ja ir ļoti slikts laiks.
- Saimnieks savu suni tādā laikā nedzen laukā idioma — saka, ja ir ļoti slikts laiks.
1.1.parasti kopā ar: apstākļa vārds "projām" vai parasti kopā ar: apstākļa vārds "ārā", vai bieži kopā ar: apstākļa vārds "prom" Raidīt projām.
PiemēriDzīt prom no galda.
- Dzīt prom no galda.
- Dzīt bērnus ārā no apstādījumiem.
- Dzen viņu projām!
Stabili vārdu savienojumiDzīt pie velna. Dzīt ratā. Dzīt uz elli.
- Dzīt pie velna idioma — sarunvaloda, neliterārs dzīt projām.
- Dzīt ratā idioma — sarunvaloda, neliterārs dzīt projām.
- Dzīt uz elli idioma — sarunvaloda, neliterārs dzīt projām.
1.2.Virzīt, pārvietot.
PiemēriVējš dzen jūrmalas smiltis.
- Vējš dzen jūrmalas smiltis.
1.3.Ar spēku virzīt (ko iekšā).
PiemēriDzīt naglu sienā.
- Dzīt naglu sienā.
- Dzīt mietu zemē.
- pārnestā nozīmē Dzīt galvā zināšanas.
2.Biedējot (dzīvnieku medībās), panākt, ka (tas) dodas vēlamā virzienā.
PiemēriDzīt mežacūkas.
- Dzīt mežacūkas.
2.1.Sekot (kādam); meklēt.
PiemēriVisu nakti policija dzina zagļus.
- Visu nakti policija dzina zagļus.
Stabili vārdu savienojumiDzīt pēdas. Dzīt pēdas (dzīvniekam).
- Dzīt pēdas idioma — neatlaidīgi meklēt (kādu), censties (ko) uzzināt.
- Dzīt pēdas (dzīvniekam) — pēc pēdām meklēt medījumu.
3.Veidot (ko parasti garā, taisnā līnijā).
PiemēriDzīt stigu cauri mežam.
- Dzīt stigu cauri mežam.
- Arājs dzen vagas.
3.1.Augot veidot.
PiemēriDzīt atvases.
- Dzīt atvases.
- Graudi dzen asnus.
4.Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā vai negatīvā psihiski emocionālā stāvoklī.
PiemēriDzīt nabadzībā, postā.
- Dzīt nabadzībā, postā.
- Bezdarbs dzina izmisumā.
Stabili vārdu savienojumi(Ie)dzīt strupceļā. Dzīt izmisumā. Dzīt kapā.
- (Ie)dzīt strupceļā idioma — panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk bezizejas stāvoklī, situācijā.
- Dzīt izmisumā — izraisīt izmisumu.
- Dzīt kapā sarunvaloda — radīt (kādam) smagu dzīvi, neciešamus apstākļus.
4.1.Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai (parasti par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
PiemēriIzmisums dzen lūgt palīdzību.
- Izmisums dzen lūgt palīdzību.
- Bada dzīti, dzīvnieki nāca pie cilvēkiem.
5.Likt (kādam) ko darīt.
PiemēriDzīt pie darba.
- Dzīt pie darba.
- Dzīt pie ārsta.
- Māte dzen bērnu mācīties.
Stabili vārdu savienojumiDarbs dzen darbu.
- Darbs dzen darbu — saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
5.1.Darbināt (ierīci, mehānismu) – par motoru, enerģijas avotu u. tml.
PiemēriMotors dzen laivu uz priekšu.
- Motors dzen laivu uz priekšu.
- Ūdens dzen dzirnavu riteņus.
6.sarunvaloda Vadīt (transportlīdzekli), parasti nesaudzīgi, maksimālā ātrumā.
PiemēriBraucēji dzina mašīnu pilnā ātrumā.
- Braucēji dzina mašīnu pilnā ātrumā.
Stabili vārdu savienojumiDzīt jokus. Dzīt velnu.
- Dzīt jokus sarunvaloda — jokot, jokoties, arī muļķot kādu.
- Dzīt velnu sarunvaloda — jokot, jokoties, arī muļķot kādu.