dzīvespriecīgs
dzīvespriecīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
dzīvespriecīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
dzīvespriecīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas mīl dzīvi, saskata tajā labo; optimistisks; tāds, kurā izpaužas dzīvesprieks.
PiemēriDzīvespriecīgs bērns.
- Dzīvespriecīgs bērns.
- Dzīvespriecīgs smaids.
- Dzīvespriecīgi jaunieši.
- Dzīvespriecīgas acis.
- Dzīvespriecīgi palūkoties.
1.1.Tāds, kas rada dzīvesprieku, optimismu.
PiemēriDzīvespriecīgas krāsas.
- Dzīvespriecīgas krāsas.
- Dzīvespriecīga luga, dziesma.