dzīt1
dzīt dzenu [dzȩnu], dzen, dzen [dzȩ̀n], pag. dzinu transitīvs, darbības vārds
1.Panākt, ka (piem., dzīvnieks) dodas noteiktā virzienā.
PiemēriDzīt lopus kūtī.
Stabili vārdu savienojumiSaimnieks savu suni tādā laikā nedzen ārā.
1.1.parasti kopā ar: apstākļa vārds "projām" vai parasti kopā ar: apstākļa vārds "ārā", vai bieži kopā ar: apstākļa vārds "prom" Raidīt projām.
PiemēriDzīt prom no galda.
Stabili vārdu savienojumiDzīt pie velna. Dzīt ratā. Dzīt uz elli.
1.2.Virzīt, pārvietot.
PiemēriVējš dzen jūrmalas smiltis.
1.3.Ar spēku virzīt (ko iekšā).
PiemēriDzīt naglu sienā.
2.Biedējot (dzīvnieku medībās), panākt, ka (tas) dodas vēlamā virzienā.
PiemēriDzīt mežacūkas.
2.1.Sekot (kādam); meklēt.
PiemēriVisu nakti policija dzina zagļus.
Stabili vārdu savienojumiDzīt pēdas. Dzīt pēdas (dzīvniekam).
3.Veidot (ko parasti garā, taisnā līnijā).
PiemēriDzīt stigu cauri mežam.
3.1.Augot veidot.
PiemēriDzīt atvases.
4.Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā vai negatīvā psihiski emocionālā stāvoklī.
PiemēriDzīt nabadzībā, postā.
Stabili vārdu savienojumi(Ie)dzīt strupceļā. Dzīt izmisumā. Dzīt kapā.
4.1.Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai (parasti par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
PiemēriIzmisums dzen lūgt palīdzību.
5.Likt (kādam) ko darīt.
PiemēriDzīt pie darba.
Stabili vārdu savienojumiDarbs dzen darbu.
5.1.Darbināt (ierīci, mehānismu) – par motoru, enerģijas avotu u. tml.
PiemēriMotors dzen laivu uz priekšu.
6.sarunvaloda Vadīt (transportlīdzekli), parasti nesaudzīgi, maksimālā ātrumā.
PiemēriBraucēji dzina mašīnu pilnā ātrumā.
Stabili vārdu savienojumiDzīt jokus. Dzīt velnu.