dzīties
dzīties dzenos [dzȩnuôs], dzenies, dzenas [dzȩnas], pag. dzinos darbības vārds; intransitīvs
1.Strauji virzīties, traukties.
PiemēriDzīties pakaļ noziedzniekiem.
2.Tiekties (pēc kā), censties (ko) iegūt.
PiemēriDzīties pēc popularitātes.