skūt
skūt skuju, skuj, skuj, pag. skuvu darbības vārds; transitīvs
1.Griezt (apmatojumu), virzot asmeni vai skuvekli gar ādu.
PiemēriSkūt bārdu ar asmeni.
- Skūt bārdu ar asmeni.
- Skūt padušu apmatojumu.
- Skūt matus.
1.1.Šādā veidā dalīt nost apmatojumu (cilvēkam, tā ķermeņa daļai).
PiemēriGludi skūti vaigi.
- Gludi skūti vaigi.
- Kārtīgi skūts vīrietis.
- Viņš galvu skuva pie viena un tā paša friziera.