Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
skurbums
skurbums lietvārds; vīriešu dzimte; formā: vienskaitlis
1.Stāvoklis → skurbt1; reibums1.
PiemēriViegls skurbums no iedzertā alus.
  • Viegls skurbums no iedzertā alus.
  • Alkohola skurbumā skatiens apmiglojās.
2.Stāvoklis → skurbt2; reibums2.
PiemēriIevziedu skurbums šķita tik vilinoši salds.
  • Ievziedu skurbums šķita tik vilinoši salds.
  • Mīlas skurbums.
  • ..ko viņš varēja pretoties tam ziedēšanas skurbumam, kas saulgriežu laikā pārņēma visu latviešu zemi?