Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
skurbums
skurbums vīriešu dzimte, lietvārds; formā: vienskaitlis
1.Stāvoklis → skurbt1; reibums1.
PiemēriViegls skurbums no iedzertā alus.
2.Stāvoklis → skurbt2; reibums2.
PiemēriIevziedu skurbums šķita tik vilinoši salds.