skurbīgs
skurbīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
skurbīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
skurbīgi apstākļa vārds
skurbīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas skurbina (1).
PiemēriSkurbīgi vaivariņi.
- Skurbīgi vaivariņi.
- Skurbīga ievziedu smarža.
- Ieelpot skurbīgo pavasara gaisu.
- Skurbīgi tvan vīgriezes.
2.Tāds, kas skurbina (2).
PiemēriSkurbīga laimes izjūta.
- Skurbīga laimes izjūta.
- Izbaudīt skurbīgus kaisles brīžus.
- Viņu pārņēma skurbīgs prieks.