Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
skurbināt
skurbināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (1); reibināt1.
PiemēriLiliju smarža skurbināja.
  • Liliju smarža skurbināja.
  • Jūras gaiss skurbina.
  • Maigie pieskārieni sievieti skurbināja.
  • Vēl skurbina mani tavs atmiņu vīraks.
2.Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (2); reibināt2.
PiemēriApziņa par drīzo tikšanos viņu skurbināja.
  • Apziņa par drīzo tikšanos viņu skurbināja.
  • Skurbinošās uzvaras izjūtas.
  • Redzētais sapnis skurbināja.