skurbināt
skurbināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (1); reibināt1.
PiemēriLiliju smarža skurbināja.
- Liliju smarža skurbināja.
- Jūras gaiss skurbina.
- Maigie pieskārieni sievieti skurbināja.
- Vēl skurbina mani tavs atmiņu vīraks.
2.Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (2); reibināt2.
PiemēriApziņa par drīzo tikšanos viņu skurbināja.
- Apziņa par drīzo tikšanos viņu skurbināja.
- Skurbinošās uzvaras izjūtas.
- Redzētais sapnis skurbināja.