skurbt
skurbt skurbstu, skurbsti, skurbst, pag. skurbu darbības vārds; intransitīvs
1.Kļūt tādam, kas uz laiku nonāk pacilātā, līksmā, vieglam reibonim līdzīgā stāvoklī (piem., alkoholisku dzērienu, smaržu iedarbībā); reibt1.
PiemēriSkurbt no vīna.
- Skurbt no vīna.
- Skurbt no vaivariņu smaržas.
- No plaukstošo lapu svaigā plaukuma mēs skurbām.
2.Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot; reibt2.
PiemēriSkurbt no mīlestības.
- Skurbt no mīlestības.
- No glāstiem un maiguma meitene skurba.
- Skurbdami no laimes, viņi virpuļoja dejā.