reibt
reibt reibstu, reibsti, reibst, pag. reibu darbības vārds; intransitīvs
1.Zaudēt apziņas skaidrību, just līdzsvara traucējumus (alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu iedarbībā).
PiemēriAtklāts, ka no alkohola sievietes reibst ātrāk.
- Atklāts, ka no alkohola sievietes reibst ātrāk.
1.1.Just reiboni ārēju kairinātāju (piem., stipras smaržas, spilgtas krāsas, gaisa maiņas u. tml.) iedarbībā.
PiemēriReibt no ievziedu smaržas.
- Reibt no ievziedu smaržas.
2.Jūsmot, aizmirsties, izjust patīkamu pārdzīvojumu.
PiemēriReibt no mīlestības.
- Reibt no mīlestības.
Stabili vārdu savienojumiGalva reibst. Prāts reibst. Sirds reibst.
- Galva reibst — 1. Saka, ja cilvēks izjūt reiboni alkoholisko vielu, ārēju kairinātāju vai traumu dēļ.2. Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai emocionāla stāvokļa iedarbību.
- Prāts reibst idioma — saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
- Sirds reibst idioma — saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.