reibināt
reibināt 3. pers. -ina, pag. -ināja darbības vārds; transitīvs
1.Izraisīt reibumu (parasti par alkoholiskiem dzērieniem).
PiemēriVīns reibina.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt reiboni (piem., par smaržu).
PiemēriSvaigais gaiss viegli reibināja.
2.Būt par cēloni tam, ka (kāds) reibst (2).
PiemēriMīlestība reibina, paceļ spārnos un piepilda.