reibt
reibt reibstu, reibsti, reibst, pag. reibu intransitīvs, darbības vārds
1.Zaudēt apziņas skaidrību, just līdzsvara traucējumus (alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu iedarbībā).
PiemēriAtklāts, ka no alkohola sievietes reibst ātrāk.
1.1.Just reiboni ārēju kairinātāju (piem., stipras smaržas, spilgtas krāsas, gaisa maiņas u. tml.) iedarbībā.
PiemēriReibt no ievziedu smaržas.
2.Jūsmot, aizmirsties, izjust patīkamu pārdzīvojumu.
PiemēriReibt no mīlestības.
Stabili vārdu savienojumiGalva reibst. Prāts reibst. Sirds reibst.