satupināt
satupināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, ka (vairāki, daudzi) novietojas tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā); arī sasēdināt.
PiemēriSatupināt bērnus uz paklāja.
- Satupināt bērnus uz paklāja.
1.1.Novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
PiemēriZem eglītes satupināti adīti un tamborēti rūķi.
- Zem eglītes satupināti adīti un tamborēti rūķi.
- Uz veco augļu koku celmiem satupināti podi ar puķēm.
- pārnestā nozīmē Mazās mājiņas satupinātas uz kalniem kā bezdelīgu ligzdas.
1.2.sarunvaloda Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek apcietināts; panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst cietumā.
PiemēriJau sen bija laiks satupināt visus zagļus un krāpniekus.
- Jau sen bija laiks satupināt visus zagļus un krāpniekus.
- Nemierniekus satupināja cietumos.