satumst
satumst -tumstu, -tumsti, -tumst, pag. -tumsu intransitīvs, darbības vārds
satumsums vīriešu dzimte, lietvārds
1.formā: trešā persona Kļūt tumšam vai ievērojami tumšākam.
PiemēriDebesis satumsa zili melnas.
1.1.Kļūt tumšam, vājinoties vai izbeidzoties apgaismojumam.
PiemēriSatumsa nakts.
2.Sākt (parasti pēkšņi) izpaust naidu, arī drūmumu (piem., par skatienu, seju).
PiemēriSkatiens satumst.
3.Zaudēt uztveres spēju, apziņu (parasti kāda fiziska stāvokļa dēļ).
PiemēriAcīs melns satumst.
Stabili vārdu savienojumiAcis satumst. Skatiens satumst. Skats satumst.