satumēt
satumēt 3. pers. -tumē, pag. -tumēja darbības vārds; intransitīvs
Sabiezēt, kļūt tumīgam.
PiemēriMērce satumēja.
- Mērce satumēja.
- Sautējumam pieliek kartupeļu miltus, karsē un maisa, līdz satumē.