Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
satrunēt
satrunēt 3. pers. -trun, pag. -trunēja intransitīvs, darbības vārds
satrunējums vīriešu dzimte, lietvārds
Trunot sabojāties (parasti pilnīgi).
PiemēriCelms satrunējis.