Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
satriekt
satriekt -triecu, -triec, -triec, pag. -triecu darbības vārds; transitīvs
1.Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt.
1.1.Sasitot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
PiemēriNeveiksmīgi krītot, var satriekt roku vai kāju.
  • Neveiksmīgi krītot, var satriekt roku vai kāju.
  • Es nokritu uz grīdas un satriecu elkoni.
2.Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; sagraut2.
PiemēriSatriekt uzbrucēju armiju.
  • Satriekt uzbrucēju armiju.
  • Prezidents solīja satriekt teroristus.
  • Kartāgiešu kavalērija spējā uzbrukumā satrieca romiešu kavalēriju.
2.1.pārnestā nozīmē Pārliecinoši uzvarēt (kādu) sacensībās; sagraut2.
PiemēriOtrajā puslaikā satriecām kaimiņvalsts basketbolistu komandu.
  • Otrajā puslaikā satriecām kaimiņvalsts basketbolistu komandu.
  • Divās cīņās mūsu džudists uzvarēja pārliecinoši, burtiski satrieca pretiniekus.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās ļoti spēcīgs psihisks pārdzīvojums.
PiemēriBezkaunīgie meli mani satrieca.
  • Bezkaunīgie meli mani satrieca.
  • Filma satriec gan ar dramatisko sižetu, gan iespaidīgo aktierspēli.
Stabili vārdu savienojumiSamalt (arī samīt, satriekt u. tml.) pīšļos. Samīt (arī samalt, satriekt u. tml.) pīšļos.