satriekt
satriekt -triecu, -triec, -triec, pag. -triecu transitīvs, darbības vārds
1.Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt.
1.1.Sasitot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
PiemēriNeveiksmīgi krītot, var satriekt roku vai kāju.
2.Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; sagraut2.
PiemēriSatriekt uzbrucēju armiju.
2.1.pārnestā nozīmē Pārliecinoši uzvarēt (kādu) sacensībās; sagraut2.
PiemēriOtrajā puslaikā satriecām kaimiņvalsts basketbolistu komandu.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās ļoti spēcīgs psihisks pārdzīvojums.
PiemēriBezkaunīgie meli mani satrieca.
Stabili vārdu savienojumiSamalt (arī samīt, satriekt u. tml.) pīšļos. Samīt (arī samalt, satriekt u. tml.) pīšļos.