satrenkt
satrenkt -trencu [-trȩ̀ncu], -trenc, -trenc [-trȩ̀nc], pag. -trencu transitīvs, darbības vārds
Trencot panākt, būt par cēloni, ka (kas) savirzās, nokļūst (kur, kādā kopumā); sadzīt.
PiemēriEs kliedzot skrienu uz priekšu un satrencu aitas klajākā vietā.