satrīcēt
satrīcēt -trīcu, -trīci, -trīc, pag. -trīcēju darbības vārds; intransitīvs
Sākt (parasti pēkšņi) trīcēt; uz brīdi ietrīcēties.
PiemēriUztraukumā sievietes balss satrīcēja.
- Uztraukumā sievietes balss satrīcēja.
- Dabas varenais skaistums liek sirdij satrīcēt.