satricināt
satricināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk (parasti spēcīgi) svārstīties, trīcēt.
PiemēriPilsētu satricinājuši spēcīgi pazemes grūdieni.
- Pilsētu satricinājuši spēcīgi pazemes grūdieni.
- Ēku satricināja apdullinošs sprādziens.
- Valsts austrumu piekrasti satricinājusi 5,9 balles stipra zemestrīce.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (parādībai sabiedrībā) zūd stabilitāte, noturība, ietekme.
PiemēriSkanāls satricinājis valdības stabilitāti.
- Skanāls satricinājis valdības stabilitāti.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kādā nozarē, jomā) zūd stabilitāte.
PiemēriParādu satricināta ekonomika.
- Parādu satricināta ekonomika.
2.2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē garīgo līdzsvarotību, mieru; dziļi ietekmēt, saviļņot (kādu).
PiemēriSatricināt sabiedrību.
- Satricināt sabiedrību.
- Šokējošā ziņa visus satricināja.
- Dabas skaistums spēj mūs satricināt līdz sirds dziļumiem.
2.3.Panākt, būt par cēloni, ka (piem., psihiskam stāvoklim) zūd stabilitāte, noturība.
PiemēriViņa nervu sistēmu satricināt ir ļoti grūti.
- Viņa nervu sistēmu satricināt ir ļoti grūti.