satrūkties
satrūkties -trūkstos, -trūksties, -trūkstas, pag. -trūkos darbības vārds; atgriezenisks
Sabīties; tikt (parasti pēkšņi) izbiedētam.
PiemēriSatrūkties no trokšņa.
- Satrūkties no trokšņa.
- Satrūkties pārsteigumā.
- Satrūkos kā nedarbā pieķerta.
- Vienvakar ne pa jokam satrūkos – no viesistabas atskanēja briesmīgs kauciens!
- Aiz pagrieziena kāds stāv, satrūkstos, tad apjaušu – tas ir tikai manekens.
- Telēns lielām acīm noraugās manī un satrūkstas no gaismas, kas rodas fotografējot.