Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
satūcīt sarunvaloda
satūcīt -tūcu, -tūci, -tūca, pag. -tūcīju darbības vārds; transitīvs
1.Sabāzt (saspiežot, saburzot u. tml.).
PiemēriSatūcīt bikses zābakos.
  • Satūcīt bikses zābakos.
  • Satūcīt visas mantas vienā somā.
  • Veikalā uz pakaramiem cieši satūcītas aizgājušo sezonu modes preces.
  • Steidzīgi satūcu aiz vaigiem pāri palikušo ēdienu.
1.1.Savietot (kur vairākus, daudzus cilvēkus).
PiemēriLidaparātā tika satūcīts pieļaujamais skaits pasažieru.
  • Lidaparātā tika satūcīts pieļaujamais skaits pasažieru.