Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
saturēt
saturēt -turu, -turi, -tur, pag. -turēju darbības vārds; transitīvs
1.Turot (ko), spēt panākt, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī.
PiemēriAdatiņa bija tik sīka, ka grūti saturēt to pirkstos.
  • Adatiņa bija tik sīka, ka grūti saturēt to pirkstos.
  • Meitene satvērusi siena klēpi, rokas to knapi spēj saturēt.
  • Zivs izrādījās milzīga, slidena, tā gandrīz iekrita atpakaļ ūdenī, pēdējā mirklī saturēju.
1.1.Turot (kādu), nepieļaut, ka (tas) kustas, virzās; turot spēt panākt, ka (kāds) saglabā savu iepriekšējo stāvokli.
PiemēriPirmo vagu izdzinu, pieķēries pie tēva rokas saturētā arkla.
  • Pirmo vagu izdzinu, pieķēries pie tēva rokas saturētā arkla.
  • Slēpju zābaki, kas paredzēti tikai slidsoļa stilam, satur kājas potīti.
1.2.Būt tādam, kas spēj saistīt (kā) kopumu tā, ka (tas) paliek, atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā.
PiemēriKalendāru satur spirāle.
  • Kalendāru satur spirāle.
  • Baznīcas sienas satur sijas ar īpatnējiem kokgriezumiem.
1.3.Sakļaujot, savienojot, sašaurinot u. tml., panākt, ka (piem., apģērbs, tā daļas) atrodas vēlamajā stāvoklī.
PiemēriLakatu ap pleciem satur grezna saspraude.
  • Lakatu ap pleciem satur grezna saspraude.
  • Senāk svārkus pogu vietā saturēja kāši.
1.4.kopā ar: "kopā" Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku grupa, kolektīvs) ir vienots, neizklīst.
PiemēriDirektors vienmēr ir pratis saturēt kolektīvu kopā.
  • Direktors vienmēr ir pratis saturēt kolektīvu kopā.
  • Spēles laikā ir svarīgi, ka kapteinis spēj saturēt komandu kopā.
  • Tikai stingrs vadības stils ļauj saturēt kopā milzīgo valsti.
2.Saglabāt, nepieļaut, ka (kas) tiek izmantots, pazaudēts.
PiemēriMāka ir naudu ne jau nopelnīt, bet saturēt.
  • Māka ir naudu ne jau nopelnīt, bet saturēt.
2.1.Neļaut izdalīties, izplūst no organisma.
PiemēriViņš bija tik satraukts, ka nespēja saturēt asaras.
  • Viņš bija tik satraukts, ka nespēja saturēt asaras.
  • Slēdzējmuskulis ir par vāju un nevar saturēt urīnu.
2.2.Apvaldīt, neļaut izpausties (piem., psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
PiemēriNevaru vairs saturēt smieklus.
  • Nevaru vairs saturēt smieklus.
  • Es ar pūlēm saturēju savu garīgo līdzsvaru, galvenokārt jau bērnu dēļ.
3.formā: trešā persona Ietvert sevī, savā saturā.
PiemēriLīgums satur stingrus nosacījumus.
  • Līgums satur stingrus nosacījumus.
  • Raksts saturēja mītus.
3.1.Būt tādam, kurā (kas) ir saistīts (piem., par vielas sastāvu, ķīmisku savienojumu).
PiemēriZiede satur mentolu.
  • Ziede satur mentolu.
  • Ēdiens saturēja maz kaloriju.
  • Konservēti dārzeņi satur samērā daudz sāls.
  • Viltotās zāles var saturēt toksiskas vielas, kas ne tikai bojā veselību, bet ir bīstamas dzīvībai.
Stabili vārdu savienojumiSaturēt grožos. Saturēt sevi rokās.