sadabūt
sadabūt -dabūju, -dabū, -dabū, pag. -dabūju darbības vārds; transitīvs
1.Iegūt, parasti meklējot, savā rīcībā, lietošanā; sagādāt, parasti ar pūlēm.
PiemēriSadabūt biļetes uz koncertu.
1.1.Paņemt (piem., izvelkot no kurienes), parasti, lai tūlīt lietotu.
PiemēriSadabūt kabatā atslēgas.
1.2.Panākt, parasti ar pūlēm, ka (kāds) uzņemas ko veikt, kur piedalīties u. tml.
PiemēriSadabūt kādu, kas māk metināt.
2.kopā ar: "kopā" vai "vienkopus" Panākt, ka (kas) atrodas kopā, vienkopus.
PiemēriAtkal sadabūt kopā visu mūsu kursu.
Stabili vārdu savienojumiSadabūt bērnu. Sadabūt galus. Sadabūt galus (rokā, kopā). Sadabūt kopā. Sadabūt rokā.