sadalīt
sadalīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
sadalījums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Pārveidot (veselo) tā, ka rodas divas vai vairākas atsevišķas daļas, vienības.
PiemēriSadalīt ābolu četrās daļās.
1.1.Nošķirt, norobežot (kādu daļu no citas šajā pārveidotajā veselumā).
PiemēriSadalīt telpu ar starpsienām.
1.2.Atšķirt (cilvēkus citu no cita), sašķelt (kādu cilvēku kopumu).
PiemēriDeportācijās ģimenes tika sadalītas.
2.Piešķirt, izsniegt u. tml. katram noteiktu daļu (no kopuma).
PiemēriSadalīt peļņu līdzīgās daļās.
2.1.Iedalīt katram noteiktu daļu (no veicamā darba, pienākumiem u. tml.).
PiemēriSadalīt uzdevumus.
2.2.Noteikt (laika) posmus (tā) izmantošanai.
PiemēriSkolas diena sadalīta stundās un starpbrīžos.
2.3.Pievērst, veltīt (piem., uzmanību, spēkus) vairākiem objektiem, darbībām, pasākumiem u. tml.
PiemēriNākas sadalīt uzmanību starp datora ekrānu un klaviatūru.
3.Sagrupēt, parasti domās (pēc kādām pazīmēm).
PiemēriAizsargājamo augu sugas sadalītas trīs grupās.
3.1.Sagrupēt, norīkot (cilvēkus), piem., darba, pasākuma veikšanai.
PiemēriVisus talciniekus sadalīja divās grupās.
4.Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (vielas) atsevišķas sastāvdaļas.
PiemēriSadalīt ūdeni ūdeņradī un skābeklī.
5.joma: tehnika Pārveidot (piem., kā kustību) tā, ka (tā) noris pa diviem vai vairākiem atzarojumiem.
PiemēriSadalīt gāzes plūsmu.
Stabili vārdu savienojumiSadalīt skaitli pirmreizinātājos.