izlutināt
izlutināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
izlutināties darbības vārds; atgriezenisks
1.Lutinot atradināt no grūtībām, padarīt (kādu) ļoti izvēlīgu, kaprīzu.
PiemēriIzlutināts bērns.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kāds) atradinās no grūtībām, pierod pie ļoti labvēlīgas, saudzīgas izturēšanās.
PiemēriBezrūpīgā bērnība izlutinājusi jauno paaudzi.