Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
šmiukstēt
šmiukstēt 3. pers. šmiukst, pag. šmiukstēja intransitīvs, darbības vārds
šmiukstiens vīriešu dzimte, lietvārds
1.Radīt smalku, svelpjoši šņācošu troksni, kāds dzirdams, piem., ja strauji šķeļ gaisu ar tievu priekšmetu; atskanēt šādam troksnim; šmīkstēt.
PiemēriPātaga šmiukst pār lopiņu mugurām.
1.1.Šmakstēt.
PiemēriŠmiukst bučas.