Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
šmucīgs sarunvaloda
šmucīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
šmucīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
šmucīgi apstākļa vārds
1.Netīrs.
PiemēriŠmucīga virtuve.
  • Šmucīga virtuve.
  • Šmucīgas vietas, teritorijas.
  • Šmucīgs darbs.
1.1.Netīrīgs.
PiemēriŠmucīgs dzīvnieks.
  • Šmucīgs dzīvnieks.
2.Ar negodīgu, netikumīgu rīcību saistīts; negodīgs, blēdīgs.
PiemēriŠmucīgs bizness.
  • Šmucīgs bizness.
  • Politika ir viena šmucīga padarīšana.
Cilme:No vācu schmutzig ‘netīrs’.