šmakstēt
šmakstēt 3. pers. šmakst, pag. šmakstēja intransitīvs, darbības vārds
šmakstiens vīriešu dzimte, lietvārds
Radīt raksturīgu īslaicīgu, paklusu troksni (par lūpām, mēli ēdot vai skūpstoties); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriBērns ēd, ka šmakst vien.