šļurkstēt
šļurkstēt 3. pers. šļurkst, pag. šļurkstēja intransitīvs, darbības vārds
šļurkstoņa sieviešu dzimte, lietvārds
šļurkstiens vīriešu dzimte, lietvārds
Radīt raksturīgu paklusu troksni (piem., par ko slapju, kas tiek virzīts); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriŪdens cauros zābakos šļurkst.