šmakstēt
šmakstēt 3. pers. šmakst, pag. šmakstēja darbības vārds; intransitīvs
šmakstiens lietvārds; vīriešu dzimte
Radīt raksturīgu īslaicīgu, paklusu troksni (par lūpām, mēli ēdot vai skūpstoties); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriBērns ēd, ka šmakst vien.