šmaukstēt
šmaukstēt 3. pers. šmaukst, pag. šmaukstēja darbības vārds; intransitīvs
šmaukstiens lietvārds; vīriešu dzimte
Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piem., par lūpām, mēli skūpstoties vai ēdot); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriSkūpsti šmaukst.