Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
šmīkstēt
šmīkstēt 3. pers. šmīkst, pag. šmīkstēja darbības vārds; intransitīvs
šmīkstiens lietvārds; vīriešu dzimte
šmīkstoņa lietvārds; sieviešu dzimte
1.Radīt smalku, svelpjoši šņācošu troksni, kāds dzirdams, piem., ja strauji šķeļ gaisu ar tievu priekšmetu; atskanēt šādam troksnim; šmiukstēt.
PiemēriPātaga šmīkst gaisā.
  • Pātaga šmīkst gaisā.
  • Zari šmīkst.
1.1.Šmakstēt.
PiemēriBučojas, ka šmīkst vien.
  • Bučojas, ka šmīkst vien.