Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
šmiukstēt
3. pers. šmiukst, pag. šmiukstēja darbības vārds; intransitīvs
lietvārds; vīriešu dzimte
1.Radīt smalku, svelpjoši šņācošu troksni, kāds dzirdams, piem., ja strauji šķeļ gaisu ar tievu priekšmetu; atskanēt šādam troksnim; šmīkstēt.
PiemēriPātaga šmiukst pār lopiņu mugurām.
1.1.Šmakstēt.
PiemēriŠmiukst bučas.