Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
šmīkstēt
šmīkstēt 3. pers. šmīkst, pag. šmīkstēja intransitīvs, darbības vārds
šmīkstiens vīriešu dzimte, lietvārds
šmīkstoņa sieviešu dzimte, lietvārds
1.Radīt smalku, svelpjoši šņācošu troksni, kāds dzirdams, piem., ja strauji šķeļ gaisu ar tievu priekšmetu; atskanēt šādam troksnim; šmiukstēt.
PiemēriPātaga šmīkst gaisā.
1.1.Šmakstēt.
PiemēriBučojas, ka šmīkst vien.