Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
šļupstēt
šļupstēt šļupstu, šļupsti, šļupst, pag. šļupstēju intransitīvs, darbības vārds
1.Runāt neskaidri vai nepareizi artikulējot līdzskaņus.
PiemēriBērns šļupst.
2.nievājoša ekspresīvā nokrāsa, transitīvs Neskaidri, nedroši runāt, teikt (ko).
PiemēriŠļupstēt kaut ko par pilsoņu tiesībām.