šļupstēt
šļupstēt šļupstu, šļupsti, šļupst, pag. šļupstēju darbības vārds; intransitīvs
1.Runāt neskaidri vai nepareizi artikulējot līdzskaņus.
PiemēriBērns šļupst.
2.nievājoša ekspresīvā nokrāsa, transitīvs Neskaidri, nedroši runāt, teikt (ko).
PiemēriŠļupstēt kaut ko par pilsoņu tiesībām.