šļūkāt
šļūkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; intransitīvs
šļūkāties darbības vārds; atgriezenisks
1.Vairākkārt šļūkt (lejā); slidināties, braucot ar ragavām, slēpēm u. tml.
PiemēriRotaļu laukumā bērni var kāpelēt, šļūkāt un darīt vēl daudz ko citu.
2.Vairākkārt šļūcot (pa kādu virsmu), pārvietoties.
PiemēriBērns šļūkā uz dibena pa grīdu.
2.1.transitīvs Vilkt (kājas) pa (kā) virsmu.
PiemēriŠļūkāt kājas.
3.Iet šļūcošā gaitā.
PiemēriŠļūkāt pa māju raibās čībās.
3.1.Lēnām iet, staigāt.
PiemēriNevajag ļaut jauniešiem bezdarbībā šļūkāt pa ielām.