šļūkāt
šļūkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; intransitīvs
šļūkāties darbības vārds; atgriezenisks
1.Vairākkārt šļūkt (lejā); slidināties, braucot ar ragavām, slēpēm u. tml.
PiemēriRotaļu laukumā bērni var kāpelēt, šļūkāt un darīt vēl daudz ko citu.
- Rotaļu laukumā bērni var kāpelēt, šļūkāt un darīt vēl daudz ko citu.
- Šļūkāt ar ragaviņām.
- Šļūkāt ar slēpēm pa kalna apakšu.
- Ar slidām šļūkāt pa aizsalušo dīķi.
2.Vairākkārt šļūcot (pa kādu virsmu), pārvietoties.
PiemēriBērns šļūkā uz dibena pa grīdu.
- Bērns šļūkā uz dibena pa grīdu.
- Sunim patīk šļūkāt pa zālienu.
2.1.transitīvs Vilkt (kājas) pa (kā) virsmu.
PiemēriŠļūkāt kājas.
- Šļūkāt kājas.
3.Iet šļūcošā gaitā.
PiemēriŠļūkāt pa māju raibās čībās.
- Šļūkāt pa māju raibās čībās.
3.1.Lēnām iet, staigāt.
PiemēriNevajag ļaut jauniešiem bezdarbībā šļūkāt pa ielām.
- Nevajag ļaut jauniešiem bezdarbībā šļūkāt pa ielām.
- Pa promenādi šļūkā garlaikotas kundzītes.